Jūs esat šeit: Aprīlis Aprīļa mēneša augs. Vilkābele

Aprīļa mēneša augs. Vilkābele

E-pasts Drukāt PDF

Vilkābeles jeb krustābeles (Crataegus) ir rožu dzimtas ērkšķaini krūmi vai nelieli koki ar veselām, daivainām vai šķeltām lapām un baltiem ziediem vairogveidīgās ziedkopās. Vilkābeļu augļi ir ābolveidīgi kauleņi. Šo augu mājvieta ir mērenā Ziemeļu puslodes klimata zona, kur sastopami vairāki simti dažādu vilkābeļu šķirņu. Visvairāk vilkābeles izplatītas tieši Ziemeļamerikā, tās austrumu daļā. Eiropā ir zināmas 22 dažādas vilkābeļu šķirnes – tās sastopamas sākot no Alpiem līdz pat Skandināvijai un Lielbritānijai. Latvijā vilkābeles galvenokārt izplatītas Kurzemē, retāk Zemgalē, vēl retāk pārējā valsts teritorijā.

Dārzos un parkos vilkābele savas skaistās formas un lapu, kā arī bagātīgās ziedu un augļu rotas dēļ ir iemīļots košumaugs. Vilkābeles ir piemērots augs arī pilsētas apzaļumošanai, jo ir salizturīgas, nebaidās no asa vēja un sausuma, taču ziemās var ciest no sāls, tādēļ tās jādēsta pietiekošā attālumā no ietvēm un brauktuvēm. Populārākā ir vilkābele ar baltiem ziediem, taču sastopamas arī sugas ar īpaši dekoratīviem ziediem, piemēram, ar sarkaniem, pildītiem sarkaniem C. monogynaKarmesina Plena‘, C. laevigata ‚Paul’s Scarlet‘ un baltiem kā C. laevigataPlena. Interesanti izskatās vilkābele C. monogynaStricta, kas atšķiras ar savu smalko, taisno formu. Kā košumaugus izmanto arī Āzijas un Ziemeļamerikas vilkābeļu sugas. Šo sugu augiem ir lielāki augļi un skaistāks rudens lapu krāsojums. Iespaidīga ir, piemēram, C. crus-galli vilkābele, kurai ir līdz pat 8 cm gari dzelkšņi.

Daudzas vilkābeļu sugas un formas Latvijā ieviestas kā dekoratīvi augi, daļa no tām tam pārbēgušas savvaļā, bet retā šķībkausa vilkābele (Crataegus plagiosepala) ir Baltijā aizsargājams augs, kas ierakstīts arī Latvijas Sarkanajā grāmatā. Atkarībā no šķirnes un augšanas vietas vilkābele var sasniegt 12 metru augstumu un pat 500 gadu vecumu. Šī vasarzaļā auga miza ir gluda, zaļganbrūna līdz tumši brūna, bet veciem kokiem tā kļūst zvīņaina un saplaisājusi. Zari vilkābelei ir klāti ar asiem, līdz 2,5 cm gariem dzelkšņiem, iespējams, pateicoties tieši tiem, vilkābele no mezozoja ēras krīta laikmeta ir saglabājusies līdz pat mūsdienām un būs sastopama uz mūsu planētas pat vēl pēc 500 gadiem, ja iedēstīsim to šodien, jo tieši tik ilgi tā ir spējīga nodzīvot.

Koksne šiem augiem ir cieta un smaga. Lielākajai daļai vilkābeļu sugu ziedi ir balti, taču selekcijas rezultātā ir iegūtas šķirnes ar baltiem, rozā un purpursarkaniem klajiem vai pildītiem ziediem. Vilkābeles zied maijā un jūnija sākumā, ziediem ir intensīvs, īpatnējs aromāts, bet augļi attīstās augustā un septembrī. Vilkābeles augļi – mazie ābolīši – ir no 0,7 līdz 2 cm lieli un parasti sarkani vai oranži, taču dažām šķirnēm augļi ir arī zili, melni un dzelteni. Auglīšos ir no vienas līdz piecām sēklām – kauliņiem. Vilkābeles augļi ir ēdami un garšo saldskābi, bet to mīkstums ir dzeltens un miltains.

Vilkābele ir nozīmīga dzīvesvieta daudziem sīkiem dzīvniekiem, kā arī sniedz tiem pārtiku. Viduseiropā vilkābele ir mājvieta apmēram 1500 kukaiņu sugām, 30 dziedātājputnu sugām un daudziem maziem zīdītājiem.

Savvaļā vilkābeles sastopamas mežmalās un laukos, taču tās ir arī lielisks augs, kas piemērots gan dārziem, gan parkiem un viens no populārākajiem dzīvžoga augiem Latvijā. Taču tās labi izskatīsies arī soliterā. Izvēloties vilkābelei vietu dārzā, jāņem vērā, ka tā ir ilgdzīvotāja. Kaut arī vilkābeles nav prasīgas, tomēr, tās dēstot, būtu jāievēro daži nosacījumi. Vilkābelei patīk plašums, vējainas un saulainas vai daļēji saulainas vietas. Visideālāk būtu tās stādīt tādās vietās, kur vilkābeli visu dienu apspīdētu saule.

Jaunos kociņus stāda rudenī pirms pirmajām salnām vai agrā pavasarī, tiklīdz gaiss sāk iesilt. Vilkābelēm patīk neitrāla, viegli mālaina, kaļķi saturoša augsne. Pirms stādīšanas nepieciešams augsni labi uzirdināt un mēslot ar dabisku mēslojumu. Iestādītos kociņus ir labi jāsalaista. Dēstot dzīvžogu jāatceras, ka nepieciešams ievērot pietiekošu attālumu starp stādiem, lai tie varētu augt un izplesties. Ņemot to vērā, vēlāk dzīvžogs izskatīsies harmoniski un dabiski.

Kā jau minēts, vilkābeles nav prasīgi augi un pēc iedēstīšanas tie nav īpaši jāaprūpē. Tas, ka vilkābele pēc iedēstīšanas ir regulāri jālaista, lai tā nenokalstu, ir pats par sevi saprotams. Pēc diviem vai trīs gadiem kopš iedēstīšanas atsevišķi augošus augus var sākt apgriezt un formēt vainagu, lai iegūtu vēl kuplāku un ātrāk augošu košumkrūmu.

Vilkābeles apdraud arī dažas slimības, kā, piemēram, kraupis, kas ir sēnīšu saslimšana. Saslimušos augus var atpazīt pēc brūniem pleķiem un plaisām uz lapām, ziediem un augļiem. Slimie augi tiek novājināti un iet bojā, kad slimība ir pietiekoši izplatījusies. Lai tas nenotiktu, zari nedrīkst saaugt pārāk blīvi, tādēļ nepieciešams regulāri izgriezt liekos zarus. Slimās auga daļas ir jānozāģē un jāiznīcina, vislabāk sadedzinot. Slimību apkarošanā ieteicams izmantot dabiskus līdzekļus, piemēram, sēru.

Vilkābeļu dzīvžogs būs blīvs un necaurejams: tas veidos dabīgu nožogojumu un kalpos aizsegam. To var veidot kā rindveida krūmu stādījumu, kam neveido vainagu, bet atstāj to dabīgu. Ja dzīvžogu veido noteiktā formā, to regulāri jāapgriež. Dzīvžoga apgriešanai piemērots laiks ir jūnijs un septembris. Svarīgi ir atcerēties, ka, apgriežot augu rudenī, nākamajā pavasarī tas riesīs mazāk ziedpumpuru un neziedēs tik krāšņi. Vilkābeļu dzīvžogu lielākā problēma ir tas, ka bieži veidojas dzīvžogi ar kailām krūmu apakšām. Tā kā vilkābeles salīdzinoši ātri aug, dārza īpašnieki pieļauj kļūdu, dzīvžogu necērpjot un domājot, ka tādējādi ātrāk sasniegs vēlamo augstumu. Tomēr regulāri necirpti krūmi veido resnu galveno stumbru. Turpretī regulāri cirpti dzīvžogam stādītie krūmi veidojas sazaroti. Ja kāds no zariem dažādu iemeslu dēļ atmirst, to aizstāj daudzi citi. Tādējādi regulāri veidots dzīvžogs nekad nebūs ar kailu apakšu, protams, ja tiks ievērota arī dzīvžoga apgriešanas tehnika un veidota pareiza dzīvžoga forma.

Vilkābeles tiek arī visai plaši izmantotas ārstniecībā. No plašā vilkābeļu sugu klāsta kā ārstniecības augus izmanto vēdekļlapu (līkkausa) vilkābeli (Crataegus rhipidorhylla syn. C. curvisepala), divirbuļu vilkābeli (C. laevigata), Kurzemes vilkābeli (C. x curonica), vienirbuļu vilkābeli (C. monogyna), asinsarkano vilkābeli (C. sanguinea), Daugavas vilkabeli (C. x dunensis). Drogām izmanto vilkābeļu ziedus un augļus, bet vilkābeļu tinktūra ir izsenis zināma kā labas “sirds drapes”. Klīniski un eksperimentāli ir pierādīts, ka vilkābeles sastāvā esošās vielas stimulē sirdsdarbību, darbojas kā antioksidanti, atslābina un paplašina asinsvadus, pazemina asinsspiedienu, uzlabo asins cirkulāciju un asins plūsmu uz sirds muskuli. Mūsdienās vilkābeles izmantoto fitoterapijā un no  tām  rūpnieciski ražo tabletes un dažādus kompleksos preperātus, ko lieto sirdsdarbības traucējumu un paaugstināta asinsspiediena novēršanai, bezmiega un nervozitātes mazināšanai. Visvērtīgākā vilkābele ir tieši savā ziedēšanas laikā, tad tajā koncentrējas visvairāk labo vielu. No izkaltētiem vilkābeļu ziediem, lapām un augļiem pašrocīgi var gatavot tēju vai uzlējumus un izmantot kā sirdi un asinsriti spēcinošu līdzekli.

interesanti, ka

  • Senie grieķi stiprās koksnes un dzeloņu dēļ vilkābeli sauca par stipro un spēcīgo koku - grieķu valodā krataigos nozīmē spēks.
  • Vilkābeles nozīmīgās ārstnieciskās īpašības atklāja tikai 19. gadsimta sākumā.
  • Senie romieši vilkābeļu zarus iesprauda māju un staļļu durvīs, lai pasargātu bērnus no ļaunajiem gariem.
  • Slāvi uzskatīja, ka vilkābele, tāpat kā ķiploks, aizsargā pret vampīriem.
  • Vilkābeli dēvē arī par raganu koku, jo pie tā satiekoties raganas – savu svētku laikā tās dejojot un svinot tieši pie vilkābeles.
  • Tiek uzskatīts, ka vilkābele kliedē garlaicību un skumjas.
  • Pie mājas iedēstīta vilkābele pasargā no ļauniem gariem, kā arī no zibens un pērkona.

 

VILKĀBEĻU STĀDUS VAR IEGĀDĀTIES:

Nosaukums/ www Darbības veids
Kokaudzētava Bulduri
www.stadibulduri.lv
Dekoratīvo stādu audzēšana, dižstādi, ziemcietes, lapu koki un krūmi. Apzaļumošana, bērnu rotaļu laukumi.
Z/S „ Lēpes”
www.lepes.lv
Plaša dekoratīvo augu kolekcija, kurā jau vairākus gadus tiek veiksmīgi aklimatizēti un novēroti mūsu Latvijas apstākļiem arī netradicionāli augi.
Stādaudzētava Blīdene
www.stadiblidene.lv
Dekoratīvo stādu audzēšana, stādu komplektēšana, dižstādi.
A/S Latvijas valsts meži, LVM Sēklas un stādi
www.lvm.lv
Meža stādāmais materiāls, dekoratīvais stādmateriāls. Kailsakņu stādi.
Olaines kokaudzētava
www.kokaudzetava.lv
Kokaudzētava piedāvā tikai Latvijā audzētus stādus:dekoratīvos kokus un krūmus, stādus dzīvžogiem, meža stādāmo materiālu, ziemassvētku kokus, enerģētiskos kārklus, mūžzaļos augus.
Zaļais serviss
www.zalaisserviss.lv
Dekoratīvo stādu tirdzniecība, dižstādi, stādu komplektēšana, dārzkopības preces. Latvijas ražojumi. Zaļais Serviss ir "gardākais" un "zaļākais" veikals uz Rīga-Ventspils šosejas!(92.km)
Zaļenieku kokaudzētava
www.zalenieki.lv
Potēti koki un krūmi. Dekoratīvo stādu audzēšana.