Jūs esat šeit: Dārza augi, kopšana Interesantākās dienliliju šķirnes

Interesantākās dienliliju šķirnes

E-pasts Drukāt PDF

Jūlijs un augusts ir  dienziežu jeb  dienliliju pilnzieda laiks. Puķes, kuras mēdz dēvēt par inteliģento sliņķu puķēm, katru dienu priecē ar  jauniem ziediem. Un, lai arī dienziedes nav jaunums Latvijas dārzos, ne visi zina cik lielu krāsu un formu bagātību piedāvā jaunākās dienziežu šķirnes. Par to var pārliecināties Dienliliju dārzā, ko Talsu novada Laucienē savulaik izveidoja selekcionārs Varis Baņģieris. Patlaban dārzā ir apskatāmas ap 800 dažādu dienziežu šķirnes, ne tikai Latvijā veidotās, bet arī dienliliju selekcijas lielvalstī ASV radītās dienziežu šķirnes. Vēl 2000 dažādu varietāšu un hibrīdu atrodas selekcijas dārzā un gaida brīdi, kad varēs pārcelties uz parādes laukumu. Pats selekcionārs tagad pievērsies vīna “selekcijai” un veido  jaunas vīna šķirnes – dažādu ziedu un ogu vīnu, bet viņa darbu turpina viņa meita Inta un Intas vīrs Dainis Plūmes, kurus lūdzām sastādīt interesantāko dienziežu šķirņu topu.

 

Dienziedes kā dārza puķe nevar lepoties ar senu vēsturi, un to selekcijas straujākais uzplaukums sākās tikai pagājušā gadsimta 30 gados ASV.

Latvijā dienliliju selekciju aizsāka Aldonis Vēriņš un Jānis Vasarietis pagājušā gadsimta 80 – tajos gados, taču nopietni pamatus dienziežu selekcijai un popularizēšanai lika tieši Vasarietis, kas radīja ap 120 īpaši Latvijas apstākļiem piemērotas dienlilju šķirnes. Viens no ražīgakajiem dienžiežu selekcionāriem ir Varis Baņgieris, ar neparastu ziedu formu selekciju aizraujas selekcionārs Raimonds Petrovskis. Daudz jaunu šķirņu ir izveidojusi Ārija Jankovska. Dienziežu selekcijai ir pievērsušies arī citi selekcionāri un puķopji – Guntis Grants, Edgars Bite, Viesturs Grūbe, Mārtiņš Erminass, Līvija Priede, Andris Krūmiņš, Ēriks Kašs, Valentīns Protizāns un citi.

Kā atzina Inta Plūme, selekcija ir ilgs un piņķerīgs darbs – kamēr no no sēklas izaug un uzzied ilgi gaidītais stāds, paiet pieci līdz septiņi gadi. Tikai tad ir redzams vai tas ir ievērības cienīgs, lai to piedāvātu citiem. 30 – 40 % jauno hibrīdu tiek izbrāķēti. Selekcionāri cenšas radīt ziedus ar pēc iespējas lielākiem ziediem, krokotām ziedlapu maliņām, ar dažādu ziedu formu un krāsojumu. Īpašs selekcionāru sasniegums ir ziedi ar citas krāsas zīmējumu uz ziedlapām.  Selekcionāri tiem pat ieviesuši īpašus apzīmējumus – acs, ūdenszīme, halo, lente, svītras, eģe un citi. Visjaunākais un vienlaikus viskomplicētākais ziedlapu krāsojuma veids ir rakstainās dienziedes. Tām ir visdažādākie krāsojuma veidi un varianti, bieži vien vairāki iepriekšminētie apvienoti vienā ziedā un bieži  zīmējumos parādās vairāku krāsu kombinācijas. Pasaules vadošo selekcionāru veidotie ziedu raksti kļūst arvien sarežģītāki un dienlilijas arvien krāsainākas. Latvijā, iegādājoties dienlilju stādus, pircējiem gan ir vienalga, kādas pūles prasījusi šķirnes izveidošana. Viņu kritērijs ir viens – patīk vai nepatīk. Biežāk tiek dota priekšroka vienkrāsas dienziedēm. Iespējams, savu lomu nospēlē arī stāda cena. Daudzkrāsaina, sarežģīta raksta zieda selekcija ir prasījusi no selekcionāra vairāk laika un darba, bieži vien tie ir veidoti ASV selekcijas dārzos, līdz ar to stāda izmaksas ir lielākas. Pie tam ne katra no ASV radītajām šķirnēm veiksmīgi aklimatizējas Latvijas apstākļos un ziedot parāda to krāšņumu, kāda tām ir bijusi selekcijas laukos Amerikā.

‘Freewheelin’ ir viena no denliliju sķirnēm, ko ievēro gandrīz katrs apmeklētājs. Tā pārsteidz ar milzīgo zieda diametru – līdz pat 25 cm un tumši brūno krāsojumu – aci uz dzeltanajām ziedlapām. Tā ir dienziede ar zirnekļveida ziedu formu – šaurām, ļoti garām, nedaudz atliektām ziedlapām, kuras atgādina zirnekļu kājas. Šķirni izveidojis Amerikas selekcionārs Pets Stemails (P. Stamile) 2005. gadā.

Ar vairāk kā 16 cm lielu zieda diametru lepojas arī Latvijā radītā šķirne ‘Irma’. Lilijveida zieds violets ar baltu, stipri krokotu apmalīti. Zied bagātīgi un ilgstoši. Šķirne ir jauna. To 2012. gadā izveidojis Varis Baņgieris.

Šķirne ‘Flutter of Angel’ pārsteidz ar baltu krāsu. Balta ziedu krāsa nav raksturīga nevienai no dienziežu pamatsugām, un baltas dienziedes selekcija prasījusi ne mazums selekcionāru pūļu. Tikai pēdējo gados ir parādījušās šķirnes ar baltu ziedu krāsu, un ‘Flutter of Angel’ ir viena no tādām – baltām ziedlapām ar zaļu rīklīti (zieda centrālo daļu). Šķirni  2006. gadā izveidojis Teds Petits (T. Petit) no Floridas (ASV).

‘Shelton Holliday’ ir pildīta dienziede. Tā kā dienziežu pamatsugām ir ziedi ar trīs kauslapām un trīs vainaglapām (3 x 3), tad pildīti daudzlapu ziedi nav tik bieži sastopami. Pie tam Latvijas apstākļos ne visas pildīto dienziežu šķirnes iztur skarbo klimatu – daļa pie mums zied vienkāršiem ziediem. ‘Shelton Holliday’ ir izturīgāka – 90% violetsarkano ziedu ir pildīti. Šķirne izveidota ASV Kinnebrū (Kinnebrew) ģimenes audzētāvā

No Beļģijas nākušais „zirneklis” ir dienziede ar zirnekļveida ziedu formu, kas vēl nav izpelnījusies savu vārdu, taču ir iepatikusies daudziem Dienliliju dārza apmeklētājiem. Tai ir koši sarkanas ziedlapas ar  koši dzeltenu svītru, kas no zieda centra stiepjas pāri visai ziedlapiņai.

‘Hercogs Jēkabs’ ir viena no jaunākajām Latvijā veidotajām dienziedes šķirnēm, kurai vārds dots par godu jaunākajai selekcionāru ģimenes atvasei. Tumša oranži sārkanām ziedlapām, skaistu tumšu aci.

Ar tumšu ķiršu sarkanu krāsu un krokotām ziedlapu maliņām lepojas šķirne ‘Ķiršu lietus’ izteiksmīgo krāsu vēl vairāk izceļ dzeltenā zieda rīklīte. Tā ir jauna 2012. gadā Vara Baņģiera radīta šķirne, kurai tumšās krāsas izteiksmīguma ziņā var līdzināties vien ‘Tumšais rokenrols’ ļoti tumši sarkana dienziede ar brūnu marmorētu krāsojumu uz tumšajām lapām.

‘Karmelita’ ir viena no pašām jaunākajām Vara Banģiera šķirnēm. Sarkana lielziedu dienziede ar tumšāk sarkanu krāsojumu jeb aci uz ziedlapiņām. Ziedlapiņas viegli krokotas.

Neparasti dzeltens tonis, sarkana zieda acs un krokoto ziedlapu maliņu krāsojums ir šķirnei ‘Mūza’. Ziedi nav lieli, bet ļoti izteiksmīgi.  Un no tāluma pat nevar pateikt, ka tā ir dienziede. Jauna 2013. gadā radīta Vara Baņģiera  šķirne.

‘Supergailene’ oranži dzeltena dienziede, ar izteiktu ziedapu malu krokojumu. Ļoti atgādina sēni – gaileni.