Jūs esat šeit: Dārza augi, kopšana Rododendri - izplatītākās slimības

Rododendri - izplatītākās slimības

E-pasts Drukāt PDF
Īstā miltrasa

Latvijas Universitātes Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava "Babīte" pašreiz ir vienīgā specializētā rododendru audzētava Baltijas valstīs. Tā nodibināta pirms 30 gadiem ar mērķi veikt rododendru introdukcijas un selekcijas darbu, radīt dekoratīvas un ziemcietīgas, Latvijas apstākļiem piemērotas rododendru šķirnes.

Audzētavas kolekcijā šobrīd ir 73 savvaļas sugas un 184 šķirnes. No tām 57 ir vietējās selekcijas šķirnes, kuras izveidojis selekcionārs Rihards Kondratovičs.
Pircējiem tiek piedāvātas vairāk kā 80 dažādas rododendru sugas un šķirnes.

Runājot par slimībām un kaitēkļiem jāņem vērā, ka rododendri ir izturīgi augi un slimo tikai novājinātie eksemplāri, kuriem augšanas apstākļi stipri atšķiras no optimālajiem. Tas nozīmē, ka ievērojot pareizu audzēšanas agrotehniku un nodrošinot rododendriem optimālus apstākļus visā to augšanas laikā, slimību un kaitēkļu bojājumi būs niecīgi. Lai sekmīgi cīnītos ar slimībām, svarīgi ir apkarošanas pasākumus veikt savlaicīgi, tiklīdz pamanām pirmās augu saslimšanas pazīmes.

Rododendru slimības var izraisīt patogēnās sēnes, baktērijas, vīrusi un aļģes.
Izplatītākās parazitārās rododendru slimības:

Rododendru lapu plankumainība. Tā ir viena no visizplatītākajām rododendru slimībām, kas bojā rododendru lapas. Šo slimību izraisa dažādas sēnes, kuras var noteikt pēc to izveidotajiem plankumiem uz lapām. Visbīstamākā sēņu suga, kas izraisa lapu plankumainību jeb antraknozi ir Colletotrichum gleosporioides. Šī sēne attīstās ne tikai uz rododendriem, bet arī uz priedēm, vaivariņiem, brūklenēm, mellenēm, zemenēm, ceļtekām, ābelēm un citiem savvaļas augiem, kā arī kultūraugiem.

Pirmie rododendru saslimšanas simptomi var parādīties jau pavasarī līdz ar jauno lapu izplaukšanu, taču mūsu klimatiskajos apstākļos visbiežāk tie parādās jūlija otrajā pusē un augusta sākumā. Uz jaunajām lapām abās to pusēs veidojas sīki, olīvzaļi līdz pelēkbrūni neregulāras formas plankumi 1,5-3 mm diametrā. Vēlāk atmirušo lapas audu zonas paplašinās, nelielie plankumi var saplūst kopā, pārņemt lapas plātnes lielāko daļu. Atmirušie audi var būt pelēki, brūngani, iedzelteni, iesarkani vai purpursarkani. Plankumi parasti ir neregulāri, sausi, iegrimuši un tiem pakāpeniski paplašinoties, veidojas raksturīgs no koncentriskiem apļiem sastāvošs zīmējums.

Lieliem, spēcīgi augošiem un izturīgiem rododendru krūmiem šī sēne inficē tikai vecās lapas, bet novājinātajiem eksemplāriem slimība pārņem visu augu. Smagas infekcijas gadījumā nobirst visas lapas un augi iet bojā.

Bez lapu plankumainības Latvijā sastopama arī rododendru dzinumu antraknoze, ko izraisa šī pati sēne. Šajā gadījumā nekrotiski plankumi veidojas uz nepārkoksnētiem dzinumiem, kas atmirst. Lapu plankumainības izraisītāji ir konstatēti gandrīz uz visām rododendru sugām un šķirnēm. Augu inficēšanās notiek ar sporām, ko pārnēsā galvenokārt vējš un kukaiņi. Sporām nokļūstot uz lapu virsmas, tās dīgst un inficē augu caur atvārsnītēm vai arī ievainojumu vietām. Inficētajās vietās veidojas nekrotisks plankums. Sēne pārziemo micēlija vai sporu veidā uz nobirušajām lapām vai citām augu atliekām.

Apkarošana. Liela loma slimības apkarošanā ir pareizai agrotehnikai. Rūpīgi jāuztur optimāls augsnes skābums (pH 4,5-5,5), nepieciešamības gadījumā tā ir jākaļķo. Slimās un nobirušās lapas u. c. auga daļas jāsadedzina.

Rododendru lapu plankumainības apkarošanai izmanto dažādus fungicīdus, kā sistēmas (previkūrs, kandits) tā arī pieskares (Bordo šķidrums, Ditāns, Euparēns, Čempions). Saslimšanas gadījumā veģetācijas periodā augi 2-3 reizes jāmiglo ar kādu no minētajiem fungicīdiem. Lietošanas pamācība parasti pievienota preparāta iesaiņojumam.

Rododendru fitoftoroze. Latvijā ir konstatēta arī rododendru fitoftoroze, kas izraisa dzinumu atmiršanu un sakņu puvi. Izraisītājs ir Phytophtora ģints sēnes. No tām cieš ne tikai rododendri, bet arī gandrīz visi citi kultūraugi.

Fitoftorozes pirmie simptomi parādās jau pavasarī. Lielākajiem krūmiem pumpuri plaukst vēlāk, lapas zaudē krāsas intensitāti, pakāpeniski sāk atmirt sāndzinumi. Mūžzaļajiem rododendriem parādās vīšanas pazīmes, pie kam vīst krūma augšējā daļa vai dzinumu galotnēs augošās lapas. Tās kļūst bālganas, zaudē turgoru, ieritinās, taču paliek pie dzinumiem, nenobirst. Audu atmiršana parasti sākas pie lapas plātnes pamata un iet gar lapas vidusdzīslu virzienā uz lapas galotni. Lapas kāts un vidusdzīsla kļūst tumši brūni.

Inficēšanās ar sakņu puves izraisītājsēni notiek caur augsni, kur sēne atrodas dažādu sporu vai micēlija veidā. Sevišķi labi apstākļi sēnes attīstībai ir +100C...+160C temperatūra un slapjas augsnes. Vispirms tiek inficētas un atmirst sīkās sānsaknes, pēc tam slimība pāriet uz lielākām saknēm, pakāpeniski pārņemot visu sakņu kamolu. Rezultātā augs iet bojā.

Apkarošana. Visefektīvākais paņēmiens fitoftorozes apkarošanā ir profilakse. Lai augi nesaslimtu, jāuztur optimāls augsnes skābums - pH 4,5-5,5 un pareizs ūdens režīms. Augsne nedrīkst būt slapja. Slimos zarus vēlams nogriezt 15-20 cm zemāk par bojāto vietu, lai infekcija nenonāktu veselajos audos. Inficētās lapas un zarus rūpīgi savāc un sadedzina. Tas pats jādara arī ar stipri inficētajiem augiem.

Rododendru parazitārā vīte - fuzarioze un verticiloze. Parazitārās vītes izraisītāji ir divu ģinšu - Fusarium sp. un Verticillum sp. - sēņu sugas. Atšķirībā no lapu un dzinumu vītes ko izraisa fitoftoroze, inficējoties ar Fusarium sp. un Verticillum sp. sēnēm, pirmie novīst un nokalst apakšējie zari, turklāt tiem parādās lapu hloroze. Lapas vīst un nobirst, savukārt fitoftorozes gadījumā tās sakalst, bet nenokrīt. Abu minēto ģinšu sēnes var izraisīt arī sakņu puvi. Slimības ierosinātājsēnes saglabājas un pārziemo slimo augu daļās, atliekās un augsnē. Pavasarī un veģetācijas periodā augi inficējas caur augsni un ievainojumiem. Sēnes iekļūstot sakņu audos no augsnes, izraisa sakņu puvi. Sēņu hifas, attīstoties vadaudos, tos aizsprosto, tiek pārtraukta ūdens un tanī izšķīdušo vielu pārvietošanās pa augu, augi novīst un aiziet bojā.

Apkarošana. Augus nedrīkst stādīt slapjās, slikti drenētās augsnēs. Slimības apkarošanai un profilaksei jālieto varu saturoši preparāti.

Rododendru biezlapas. Rododendru biezlapu slimību izraisa dažādas Exobasidium sp. sugu sēnes. Rododendru biezlapas ir lodveida, gaļīgi, balti vai bālgani vaskveida veidojumi zirņa vai valrieksta lielumā, uz dzinumiem un lapām. Pieaugot un novecojot tie paliek pelnu pelēkā krāsā un šajā attīstības stadijā tie ir sevišķi bīstami, jo izplata milzīgā daudzumā sporas. Parasti biezlapas sastopamas uz sīklapaino rododendru sugām. Latvijā biezlapu slimība konstatēta Sihotīnas, Ledebūra, Daurijas, rudā un asmatainā rododendra sugām, kā arī šķirnēm 'P.J.Mezitt', 'April Snow'un 'Agris'. Latvijā biezlapas konstatētas arī uz savvaļā augošajām brūklenēm un zilenēm.

Apkarošana. Inficētos dzinumus izgriež un kopā ar slimajām lapām sadedzina. Profilakses nolūkā augus apsmidzina ar varu saturošiem preparātiem.

Īstā miltrasa. Ļoti nepatīkama slimība, kuru uz rododendriem Latvijā pirmo reizi konstatējām 2002. gadā. To izraisa sēņu grupa, kas pieder augstāko sēņu asku klasei. Uz inficētā auga jaunajām lapām dzinumu galos parādās gaiši pelēka apsarme, ko veido sēnes gaisa micēlijs. Izskatās, ka lapu virspusē uzbērti milti. Micēlija galos attīstās un izbirst sporas, ar kurām sēne izplatās un inficē augus veģetācijas periodā. Slimībai attīstoties apsarme pārņem visu lapas plātni un dzinumus. Inficētās lapas sažūst, nobrūnē un atmirst. Bojājumu vietās saskatāmas sīkas, tumšas lodītes - sēnes augļķermeņi. Šādā stāvoklī sēne pārziemo.

Ja stipri inficētajos augos slimību neapkaro, augi tiek stipri novājināti, lapas nobirst, dzinumi atmirst, tie zaudē dekorativitāti un gala rezultātā iet bojā. Latvijā īstā miltrasa inficē galvenokārt vasarzaļos rododendrus, retāk mūžzaļos.

Apkarošana. Svarīgi ir sagādāt augiem optimālus augšanas apstākļus. Jāizvairās no sabiezinātiem stādījumiem un pārmērīgi lielām slāpekļa mēslojuma devām. Parādoties slimības pazīmēm, augus apsmidzina ar kādu no fungicīdiem. Lai neiznīcinātu dabiskos īstās miltrasas ienaidniekus (virsparazītus un antagonistus), pirmajai miglošanai nav vēlams izmantot sistēmas fungicīdus. Iedarbīgi ir sēru saturošie līdzekļi (tie gan ir efektīvi tikai tad, ja gaisa temperatūra ir ne zemāka par +200C). Ieteicami arī varu saturošie preparāti, piemēram, 1% Bordo šķidrums, Čempions u.c.

Ļoti iedarbīgi pret īsto miltrasu ir sistēmas fungicīdi - Kandits (0,01-0,05%), Skors (0,01-0,05%) un Topāzs (0,025%).

Audzējot rododendrus nākas sastapties arī ar rododendru bojājumiem, kurus izraisa dažādi nelabvēlīgi ārējās vides faktori: nepareiza vietas izvēle, nepareiza agrotehnika, nepareizs ūdens režīms, substrāta skābuma pakāpe, minerālās barošanās traucējumi, pārlieku zema negatīvā temperatūra un krasas temperatūras svārstības.

Sala un saules bojājumi lapām. Šī "slimība" skar tikai mūžzaļos rododendrus. Pavasaros pēc bargām ziemām, it īpaši, ja ziemā stiprs sals mijies ar atkušņiem, uz rododendru lapām parādās brūni, neregulāri, dažāda lieluma plankumi vai arī nobrūnē lielākā daļa vai pat visa lapa. Ja sals ir bijis ļoti liels, tad var izsalt arī iepriekšējā gada dzinumi. Lai atjaunotu rododendru krūma dekorativitāti, kailie dzinumi ir jāatgriež līdz sala nebojātajai dzinumu daļai un tā rezultātā no snaudošajiem pumpuriem attīstīsies jaunie dzinumi - krūmi atjaunos savu dekorativitāti.

Dažkārt ziemas saliem beidzoties un iestājoties siltam laikam uz mūžzaļo rododendru lapām redzama brūna svītra, kas stiepjas virzienā no lapas kātiņa līdz galotnei. Tā ir atmirušo audu josla, kas veidojas februāra beigās un marta sākumā, kad saulainas dienas mijas ar -100C...-150C lielu salu naktīs. Iestājoties salam (-2 0C un zemāk), mūžzaļo rododendru lapas saritinās caurulītē un pieplok dzinumiem. Saulainā laikā tā lapas "caurulītes" puse, kas vērsta pret sauli, atkūst, bet naktī, temperatūrai pazeminoties zem 00C sasalst. Tādējādi tās lapas šūnas, kas bija pakļautas saules un sala iedarbībai, atmirst. Lai pasargātu rododendrus no šī tipa bojājumiem, tie jāstāda pusēnā vai arī jāpiesedz ar skujām, lai novērstu tiešo saules iedarbību uz lapu.

Rododendru izžūšana ziemā. Tā ir samērā izplatīta mūžzaļo rododendru neparazitārā "slimība". Ārēji tā atgādina sēņu izraisīto dzinumu atmiršanu. To parasti novēro pēc bargām ziemām ar ilgstošu un lielu salu (-200 C un zemāku). Pavasarī iestājoties siltam laikam lapas paliek saritinātas un pieplakušas dzinumiem - tāpat kā salā. Tas liecina, ka ziemā augiem radies tik liels mitruma deficīts, ka pavasarī tie vairs nespēj atjaunot normālu ūdens cirkulāciju. Lai augi spētu atjaunot normālu ūdens plūsmu, pēc augsnes atkušanas tie vairākas reizes dienā jārasina, lai lapas uzsūktu pēc iespējas vairāk ūdens, atjaunotu ūdens plūsmu no saknēm uz lapām.

Lai novērstu augu izžūšanu ziemā, mūžzaļie rododendri pirms ziemas iestāšanās pamatīgi jāsalej, lai iestājoties ziemai tiem būtu uzkrātas lielas ūdens rezerves. Bez tam rododendri jāstāda no valdošajiem vējiem labi aizsargātā vietā, kas samazina ūdens zudumus salā caur lapām.

Rododendru lapu hloroze. To izraisa dzelzs (Fe) un magnija (Mg) trūkums augos. Lapas plātnes daļa starp vadaudu kūlīšiem (lapu dzīslām) paliek gaiši zaļa, dzeltenzaļa un pat dzeltenbalta. Centrālā lapas dzīsla un sānu dzīsliņas ir tumši zaļas. Dažkārt augsnē dzelzs un magnijs ir pietiekamā daudzumā, bet augs tos nespēj uzņemt, jo substrātam ir neitrāla vai pat sārmaina reakcija. Lai novērstu hlorozi substrāts ir jāpaskābina līdz tā reakcija būs robežās no pH4,5...pH5,5. To var izdarīt ņemot 3...4 g organiskās skābes (citronskābi, askorbīnskābi, vīnskābi u. c.) uz 10 l ūdens un ar šo paskābināto ūdeni aplejot augus. Normalizējoties substrāta reakcijai, atsākas normāla dzelzs un magnija uzņemšana, augiem atjaunojas zaļā krāsa.

Ja augsnē trūkst Mg, tad augiem ir krasi izteikta veco lapu hloroze, bet ja Fe, tad hloroze vispirms parādās jaunajām lapām.

Rododendru lapu dzeltēšana. Lapu vienmērīga dzeltēšana saistīta ar slāpekļa trūkumu substrātā. Ja augiem trūkst slāpekļa, augi vāji aug, jaunie dzinumi ir tievi, veidojas sīkas, gaiši zaļas vai dzeltenzaļas lapas. Vecākās lapas sāk dzeltēt pirmās, jo slāpeklis tiek aizvadīts uz augošajām daļām. Jau augustā vecākās lapas kļūst rūsgani vai violeti sarkanas un masveidā nobirst.

Bez tam mūžzaļajiem rododendriem, ja tie aug saulainā, atklātā vietā arī dzeltē lapas, jo spilgtā saules apgaismojumā tiem neveidojas un noārdās zaļā krāsviela hlorofils. Minēto parādību var novērst stādot mūžzaļos rododendrus vieglā pusēnā un dodot pietiekamā daudzumā slāpekļa mēslojumu.

Rododendru neparazitārā vīte. Ja augi neslimo ar parazitārajām slimībām, to vīšana parasti ir saistīta ar nepareizu ūdens režīmu: augi ir vai nu pārlieti, kas notiek vietās ar ļoti augstu gruntsūdens līmeni un blīvu, ūdens un gaisa necaurlaidīgu augsni, vai arī tiem izžuvis sakņu kamols, ko novēro vieglās, smilšainās augsnēs ar zemu gruntsūdens līmeni. Ja augi ir pārlieti, vai arī tie aug slapjā augsnē, lapas plātne kļūst pelēki zaļa, matēta. Lapas bez redzama iemesla nobirst, jaunie, augošie dzinumi ir mīksti, lapas ļengani nokarājas, blīvais sakņu kamols pakāpeniski sairst. Lai augus nepārlietu, stādījumiem jānodrošina laba drenāža, ūdens un gaisu caurlaidīga augsne. Ūdens deficītu var izraisīt nepietiekama liešana vai arī tiešs lielo koku, īpaši kļavu, liepu un bērzu tuvums, kuru saknes, aktīvi uzsūcot ūdeni, rada tā deficītu augsnē. Noregulējot ūdens režīmu, augi drīz vien atkopjas, iegūstot normālu izskatu.