Jūs esat šeit: Dārza augi, kopšana Viegli audzējamas, izturīgas un izskatīgas ziemcietes

Viegli audzējamas, izturīgas un izskatīgas ziemcietes

E-pasts Drukāt PDF

Vai nu vēsturiskas sakritības dēļ, vai labvēlīgāko klimatisko apstākļu dēļ lielākā daļa Latvijas stādaudzētavu ir izvietojušās Zemgalē un Kurzemē. Vidzemē stādaudzētavu ir samērā maz. Nav brīnums – ne tur zeme tik auglīga kā Zemgalē, ne ziemas tik maigas, ne vasara tik gara kā Kurzemē, arī saulaino dienu Vidzemē ir krietni vien mazāk kā Baltijas jūras piekrastē. Tomēr neskatoties uz to, arī Vidzemē ir ļaudis, kas ar rūpību un neatlaidību kopj un lolo jaunos puķu, koku un košumkrūmu stādus.

 

Vislielākā Vidzemes stādaudzētavu stādu priekšrocība ir lielāka augu izturība ziemās.  Ja stādi ir izaudzēti un norūdīti Vidzemes skarbākajā klimatā, ir lielāka garantija, ka tie labi jutīsies ne tikai Latvijas Austrumos, bet arī mūsu ziemeļu kaimiņvalstīs Igaunijā un Somijā. Ne velti igauņi un somi ir atzinuši Latvijā audzētus stādus par piemērotiem saviem dārziem, un ar katru gadu arvien vairāk un vairāk, pat veseliem autobusiem, ziemeļu kaimiņi ierodas stādu medībās Stādu audzētāju biedrības organizētajās Stādu parādēs.

Vidzemes pusē Inciemā, netālu no Siguldas apkaimes augstākās vietas – Saules kalna, atrodas stādu audzētava “Baižas”, kas specializējusies ziemciešu stādu audzēšanā. “Baižas” piedāvā ap 700 dažādu veidu un šķirņu ziemciešu, un stādaudzētavai  ir viena no lielākajām tirdzniecībā piedāvātajām astilbju kolekcijām, par ko šovasar varēja pārliecināties “Puķu ballē” LU botāniskajā dārzā Rīgā, kā arī samērā plašs flokšu, hostu, graudzāļu un kapu augu piedāvājums. Lūdzām “Baižas” izveidot viņuprāt interesantāko ziemciešu topu.

Mazā kapmirte (Vinca minor)

Iespējams, ja šai puķei latviski būtu cits nosaukums, tā noteikti mūsu dārzos būtu sastopama daudz biežāk, un tās izmantošana neaprobežotos tikai ar stādījumiem uz kapu kopiņām.

Kapmirte  ir neliels, mūžzaļs, ilggadīgs augs, kura ložņājošie dzinumi ar spīdīgām ādainām lapiņām veido blīvu paklājveida klājienu. No maija līdz jūnijam kapmirte zied maziem ziliem ziediņiem. Kapmirti stāda pusēnā vai ēnainā vietā , taču tā aug arī saulē. Labi pacieš sausumu. Visbiežāk to izmanto augnes nosegšanai zem lieliem kokaugiem, kapu stādījumos. Taču tā ir arī labs augsnes sedzējs nogāzēs, un iederēsies stādījumos ēku ēnas pusē. To var izmantot arī jumtu apzaļumošanai. Mūsdienās, kad ir pieejama šķirņu daudzveidība, kapmirtei būtu pelnījusi biežāku izmantošanu dārza dekoratīvajos stādījumos. Īpaši ņemot vērā to, ka tā neprasa īpašu kopšanu.

“Baižas” piedāvā šķirnes ar baltraibu, dzeltenraibu lapotni 'Argenteovariegata’, Aureovariegata’, ‘Imagine’. Arī  kapmirtes ziedu krāsai iespējamas variācijas. 'Atropurpurea’ zied lieliem, purpursarkaniem ziediem, ‘Verino’ – vīna sarkaniem, ‘La Grave’ (‘Bowles’) –  violetiem ziediem,  ‘Colada’ – ar baltiem ziediem ‘Hawaii’ – bagātīgu zilu ziedu klājumu. Šķirnei ‘Panta’ ir puspildīti spoži zili, lieli ziedi. Interesanti, ka daudzām jaunajām šķirnēm ziedi ir ne tikai stādiņu centrā, bet gan pa visu spoži lapoto dzinuma garumu.

Salivena rudbekija (Rudbeckia fulgida var. sullivantii ) ‘Goldsturm’

Salivena rudbekija ‘Goldsturm’ ir izpelnījusies vairākas nozīmīgas godalgas. ASV tā ir atzīta par gada ziemcieti, bet Lielbritānijas Karaliskā dārzu biedrība tai ir piešķīrusi Award of Garden Merit – atzinību, ko piesķir augiem, kuriem ir izcila dekoratīva vērtība, kuriem nav vajadzīgi īpaši augšanas apstākļi un speciāla aprūpe un kas nav uzņēmīgi pret slimībām un kaitēkļiem. Savvaļā rudbekijas aug mitrās plavās un skrajos mežos Zemeļamerikā, bet dārzos tās audzē kopš pagājušā gadsimta vidus. Salivāna rudbekija ir  ap 60 cm augsta ziemciete ar tumši zaļu lapojumu un mirdzoši dzelteniem ziediem ar tumšu vidiņu. Viegli kopjams augs, kam nepieciešama vidēji mitra, labi drenēta augsne. Stāda saulainā vietā, bet aug arī pusēnā. Iederēsies jauktos dekoratīvos stādījumos, robeždobēs. Lieliski izskatās kopā ar citām vasaras otrajā pusē ziedošajām puķēm – eihinācijām, lielziedu pīpenēm, ziemasterēm un citām. Salivāna rudbekija zied ilgi 7 – 8 nedēļas, sākot no vasaras vidus līdz pirmajām salnām. Interesanti izskatās arī to sēklu pogaļas. Ziedi patīk tauriņiem un bitēm, tās bieži izmanto savvaļas ziedu pļavās un tauriņdārzos. Der arī grieztiem ziediem. Latviski pazīstama arī ar nosaukumu krāšņā rudbekija.

Niedru molīnija (Molinia arundinacea)

Niedru molīnija (pīpjuzāle) ir 60 cm augsta puderveida graudzāle, kas ziedēšanas laikā sasniedz 2 m augstumu. Molīnija zied brūnganvioletām, skrajām ziedvārpām virs smaragzaļā lapojuma. Skaista, liela, izskatīga graudzāle, kuras ziemcietība ir pārbaudīta Vidzemes apstākļos. Zied no augusta līdz salnām. Neapgriezti ziedi saglabā savu dekorativitāti arī rudenī, bet lapojums iegūst zeltaini dzeltenu nokrāsu. Graudzāli stāda labi drenētās, mitrās augsnēs ar skābu vai neitrālu augnes reakciju. Molīnija neprasa īpašu kopšanu un aprūpi. Stādāma augu grupās, bet izskatās efektīgi arī soliterā.

Skarainais floksis (Phlox paniculata)

Flokši ir stabila dārzu vērtība – tos atradīsiet gandrīz vai ikvienā Latvijas dārzā. Ieceļojuši pie mums no Ziemeļamerikas tie dārzos aug jau no 19. gadsimta. Zied krāšņi, vasaras otrajā pusē, smaržo reibinoši – ko gan vēl vairāk var vēlēties? Ja nu vienīgi kādu jaunu šķirni ar kuru papildināt savu dārzu.

‘Ferris Wheel’

Viena no zemajām flokšu šķirnēm (līdz 60 cm), kas labi iederas robežstādījumos. Ziedi rozā sārti rozā ar svītrotu apmali un ar sarkanu actiņu zieda centrā un savdabīgi “uzrullētām “ziedlapiņām. Stāda labi drenētā, trūdvielām bagātā, neitrālā dārza augsnē, saulainā vietā vai daļējā pusēnā, vietā ar labu gaisa cirkulāciju. Šķirne ir ļoti pamanāma, izskatīga smaržīga. Samērā izturīga pret miltrasu, kas ir viena no flokšu lielākajām problēmām. Noder arī grieztiem ziediem. Zied jūlijā – augustā. Veco ziedu izgriešana veicina ilgāku ziedēšanu. Piesaista tauriņus.

‘Blue Paradise’

Viena no retajām zilajām flokšu šķirnēm, kas, kā jau tas mēdz būt ar zilas krāsas ziediem, mīl mainīties. ‘Blue Parradise’ ziedu krāsa variē atkarībā no gaisa temperatūras un saules daudzuma: rītos – koši zila, ap pusdienas laiku, gaisam iesilstot, ziedi iegūst purpura violetu nokrāsu, bet vakara vēsumā atgūst savu zilo nokrāsu. Smaržīga. Šī šķirne atšķirībā no citām zilas nokrāsas flokšu šķirnēm ir samēra izturīga pret miltrasu. Ziedēšanas laikā stāvie dzinumi sasniedz 0,75 – 1,2 m augstumu. Interesantu akcentu piešķir arī tās tumšie ziedkāti un pavasarī sarkanbrūnais lapojums. Ekselenti izskatās griezto ziedu pušķos, bet dārzā ir viens no tauriņu un kukaiņu intereses objektiem.

Ceļmallapu hosta (Hosta plantaginea) ‘Royal Standart’

Kā jau rāda šķirnes nosaukums, ‘Royal Standart’ īsti karaliska hostu pārstāve, kas pazīstama arī ar otru nosaukumu ‘Wayside Perfection’. Amerikā izveidota, vidēji liela izmēra hostu šķirne, ar ovālām gaiši zaļām nedaudz spīdīgām lapām. Augot, veido puduri, virs kura vasaras otrajā pusē (vēlāk nekā citām hostām) parādās ziedkopas. Ziedi balti, piltuvveida ar brīnišķīgu smaržu, kas kļūst izteiktāka vakara pusē. Šīs hostas baltie, graciozie, saldi smaržojošie ziedi ir tās trumpis, izmantojami arī grieztajiem ziediem pušķos. Arī tās zaļās, rievotās lapas labi izskatīsies ikvienā, ēnainā vietā izvietotā roberždobē. Efektīvi izskatīsies arī vairākas kopā grupās ar citām augstāk augošām ziemcietēm. Viegli audzējamas, stādāmas ēnainā vai daļēji ēnainā vietā. Vēsākā klimatā var stādīt arī saulē. Pilnā saulē lapas iegūst dzeltenīgus toņus. Pacieš dažādu augsni, taču priekšroka dodama mitrām, organiskām vielām bagātām augsnēm. Ideālas ziemcietes, kas neslimo un nepiesaista kaitēkļus, izņemot gliemežus. ‘Royal Standart’ ir viena no gliemežu iecienītākajām hostu šķirnēm, un tas var radīt problēmas, ja hostas atstāj novārtā.

Helēnija (Helenium) ‘Mardi Grass’

Rudens helēnijas ir vēl vienas no viegli audzējamām, izskatīgām, vasaras otrajā pusē un rudenī ziedošajām ziemcietēm. Skaistā, ilgi ziedošā šķirne ‘Mardi Grass’ ir izveidota Lielbritānijā kā divu citu, neidentificētu šķirņu krustojums. Tā veido stāvu puduri ar nelielām zaļām olveida lapiņām. Margietiņām līdzīgie ziedi ir ar tumši brūnu vidiņu, ziedlapiņas dzeltenas ar dažādu toņu oranži sarkaniem lāsojumiem, kas vēlāk pārvēršas mālaini sarkanā krāsojumā.. Stādāmas vidēji mitrās, organiskām vielām bagātās augsnēs. Nepanes sausumu. Pārlieku bagātīga mēslošana var veicināt pārāk garu un nestabilu dzinumu veidošanos.  Maijā, lai augs būtu kuplāks, lai veicinātu zarošanos un samazinātu augstumu, var izkniebt dzinumu galotnes. Helēnijām nav nopietnu kaitēkļu vai slimību. Labi izskatās robeždobēs, ka arī lielās grupās soliterstādījumos. Var stādīt gar ūdenstilpnēm.

Virsāju ziemastere (Aster amellus) ’Breslau’

Citviet tās sauc par rudens asterēm vai Mikeļdienas margrietiņām, pie mums mīļi – par miķelīšiem. Virsāju miķelītis atšķirībā no Jaunanglijas (Aster novae – angliae) un Jaunbeļgijas ziemasterēm (Aster novi-belgii), kuras arī dēvē par miķelītēm,  ir zemāks augumā un cēlies tepat  Eiropā, nevis nāk no Amerikas kā tā radinieces. Virsāju ziemasteres veido pudurveida, līdz 50 cm augstus cerus, nevis veido audzes kā citi miķelīši. To stumbri ir koksnaini, zaroti, lapas tumši zaļas. Ziedi zili, sārti – violeti, līdzīgi margrietiņām ar koši dzeltenām putekšņlapām zieda centrā. Zied ilgi no vasaras beigām līdz vēlam rudenim, un tām neskadē pirmās rudens salnas. Labi stāv vāzē. Viegli kopjamas. Stādāmas labi drenētā, neitrālā augsnē, saulainā vietā. Labi drenēta augsne, veicina kompakta un noturīga auguma veidošanos. Augam nav īpašu slimību vai kaitēkļu. Tā neslimo ar miltrasu. Šķirnei ‘Breslau’ir neliels augums – 40 cm, ziedi violetsarkani violetzili jeb lavandu krāsā. Labi iederēsies puķu dobju apmalēs, augu grupu stādījumos. Der arī grieztajiem ziediem.