Jūs esat šeit: Izstādes, gadatirgi, pasākumi Bonsai izstāde “Puķu ballē”

Bonsai izstāde “Puķu ballē”

E-pasts Drukāt PDF

Latvijas Universitātes botāniskajā dārzā pilnā sparā rit vasaras krāšņākais notikums “Puķu balle”.  Aiz oranžērijas savu vietu atradušas divas ekspozīcijas, kuru saknes meklējamas austrumos – bonsai izstāde un baseins ar dekoratīvajām koi karpām.

 

Bonsai tulkojumā no japāņu valodas nozīmē koks podā. (bon - pods, sai - koks). Koku audzēšana podos ir ļoti sena tradīcija, kas bija plaši izmantota senajās civilizācijās. Tieši miniatūro formu koku audzēšana podos pirms gadu tūkstošiem aizsākās Ķīnā, no kurienes pārceļoja uz Japānu. Japānā šī māksla attīstījās un ieguva savu pašreizējo nosaukumu – bonsai.  Mūsdienu rietumu pasaulē bonsai audzēšana ir mākslas veids un hobijs, kas palīdz izprast dabu un būt līdzdalīgam tās norisēs.

Bonsai ir ne tikai īpaša prasme izaudzēt miniatūru koku podā vai izveidot miniaturizētu dabas ainavu. Tā ir balstīta Dzen budisma filosofijā, kas aicina ielūkoties viņpus ārējā veidola un apcerēt dzīves jēgu. Miniatūrā kociņa saknes simbolizē zemē spēcīgi sakņotu, bet vienalaikus debesīs tiecošos filosofiju, stumbrs – atbildību, bet zari tiekšanos uz apskaidrību.

Bonsai augu izskats ir precīzi tāds pats kā dabā augošajiem kokiem. Ziedi un augļi ir tikpat lieli kā savvaļas kokiem, atšķiras vienīgi stumbri, zari un lapas, kuri ir miniatūri.

Katram no kociņiem ir savs raksturs un vēstījums. Tos apzināti un mērķtiecīgi veido dažādās formās, un katrai no tām ir simboliska nozīme. Koka vainaga veidošanas galvenie paņēmieni ir apgriešana un izkniebšana, tā panākot vēlamo rezultātu.

Pacietība, zināšanas, iztēle, miers un bezgala rūpīgs darbs daudzu gadu garumā ir pamatnoteikumi, lai nodarbotos ar bonsai, jo īsts bonsai meistardarbs, tāpat kā savvaļā augošs koks var sasniegt vairāku simtu gadu vecumu. Mīlestībā lolots bonsai ir meistara dzīves vērtība, ko atstāt nākamajai paaudzei.

Bonsai ekspozīciju veidojuši meistari no Latvijas un Polijas, kas katru dienu ir sastopami izstādē un atbildēs uz apmeklētāju jautājumiem.

Koi jeb ņišikigoi ir krāšņa karpas pasuga, kas tiek audzēta dekoratīviem mērķiem. Karpu audzēšana tikai dekoratīviem nolūkiem aizsākās Japānā 19. gadsimtā Niigatas provincē. Par populāriem mājdzīvniekiem koi karpas kļuva 20 gadsimta sākumā, kad tām savu uzmanību pievērsa turīgi cilvēki. Tad par šīm krāsainajām un izturīgajām zivīm kļuva zināms arī ārpus provinces, tās nonācā imperatora pilī, bet pēc 2. Pasaules kara arī Rietumu pasaulē. Pēc kara šīs zivis oficiāli tika pārdēvētas par Nišikigoi, tulkojumā - brokāta karpa, jo eleganto zivju krāsa atgādina zīda audumu ar zelta piejaukumu,  taču pasaulē tās vairāk ir pazīstamas ar parasto  nosaukumu koi - karpa.

Dekoratīvo karpu forma, kvalitāte un zvīņu raksts tiek īpaši apbrīnoti. Tās  iedala pēc krāsas, raksta un zvīņu veida. Biežāk sastopamās krāsas ir balta, melna, sarkana, dzeltena, zila un krēmkrāsa, padarot zivis par košu ainavas akcentu.

 

Raksta tapšanā izmantots Katarīnas Šternas raksts “Koijas – dīķa driādas”