Jūs esat šeit: Dārza augi, kopšana Astilbes (Astilbe). Vēsture, izcelsme, audzēšana, šķirnes

Astilbes (Astilbe). Vēsture, izcelsme, audzēšana, šķirnes

E-pasts Drukāt PDF
America
Amethyst
Bonn
Brautschleier
Ceres
Federsee
Feuer
Gertrud Brix
Gloria Purpurea
Granat
Hyazinth
Spinell
Weisse Gloria
A. chinensis
Dusseldorf
Koln
Straussenfeder

Astilbes ir vienas no, manuprāt, krāšņākajām daudzgadīgajām puķēm (ziemcietes, daudzgadīgie lakstaugi). Jau vairākas vasaras manu acu skatienu VI-IX piesaista astilbes ar ziedu krāsu, izmēru, lapojuma krāsu un faktūras dažādību.

Pirms nedēļas biju NBD, Salaspilī un remdēju savas slāpes pie plašās astilbju dobes, kurā pilnziedā ziedēja jūlijā ziedošās astilbju šķirnes sākot ar tīri baltiem līdz koši karmīnsarkaniem un tumši purpura violetiem ziediem. Jāteic, ka astilbju mīļotāji var savā dārzā izveidot visu vasaru ziedošu dobi tikai no astilbēm, jo izmēru, ziedu krāsu, ziedēšanas laika, lapu krāsu un faktūras dažādība astilbēm ir ļoti plaša.

Nacionālajā Botāniskajā dārzā tiku pie digitālā formātā atspoguļotām astilbju bildēm un nolēmu nedaudz iedziļināties astilbju izcelsmē un vēsturē, kā arī audzēšanas īpatnībās.

Raksta tapšanā izmantoti materiāli no Nacionālā Botāniskā dārza (Salaspils), S. Ieviņas grāmata Astilbes (1969), kā arī Z/S „Bērziņi” šķirņu apraksti un to visu apkopoja www.horti.lv veidotāja Silvija Apšiniece. Fotogrāfijas: (c) Silvija Apšiniece, 2010. Skat: pilna Astilbju foto galerija

VĒSTURE UN IZCELSME

Astilbe (syn. Hoteia) tulkojumā no grieķu valodas a – bez, stilbos – spīdums. Tautas valodā astilbes sauc arī par dārza vīgriezēm.

Astilbes ir līdzīgas kazbāržiem (Aruncus), tādēļ tās senāk kļūdaini ieskaitīja rožu (Rosaceae) dzimtā. Astilbes pieder akmeņlauzīšu (Saxifragaceae) dzimtai, tādējādi to radinieces ir bergēnijas (Bergenia), heihēras (Heuchera), rodžersijas (Rodgersia), tiarellas (Tiarella), astilbjveides (Astilboides). (NBD, 2010. Papild. S. Apšiniece)

Astilbju ģinti 1825. gadā aprakstījis D. Dons, apvienojot tajā A. rivularis, ko Nepālā bija konstatējis un aprakstījis skotu botāniķis Hamiltons, un A. biternata, kas savvaļā sastopama ASV dienvidaustrumu daļā un ko bija aprakstījis franču botāniķis P. Ventenants, dodot nosaukumu Tiarella biternata. Tā kā pirmajai aprakstītajai astilbju sugai – A. rivularis nebija vainaglapu, Hamiltons to nosauca par nespožo, no kā arī cēlies vārds „astilbe”.

1834. gadā beļģi K. Morrens un J. Dekēns aprakstīja jaunu astilbju sugu, kas savvaļā sastopama Japānā, un par godu japāņu botāniķim Hotei nosauca to par Hoteia japonica, tā radās ģints sinonīms Hoteia. (S. Ieviņa, Astilbes. 5.lpp)

1834. gadā anglis A. Grejs abas ģintis apvienoja zem viena nosaukuma Astilbe.

SUGAS UN ŠĶIRNES

Savvaļā astilbes aug apgabalos ar mitru klimatu – galvenokārt Tālajos Austrumos, ASV dienvidaustrumos, arī Āzijas dienvidaustrumos, Javā un Filipīnās.

No dārzkopja viedokļa astilbes ir izteikta 20. gadsimta kultūra, jo ir ap 100 gadu vecas. To pirmās šķirnes 19. gs. 90. gados izveidoja franču selekcionārs V. Lemuāns. Taču kā kultūraugu ieviesa vācu selekcionārs G. Ārends. Latvijā pirmās astilbju šķirnes ieveda pagājušā gadsimta 20. - 30. gados K. V. Šoha firma. (NBD, 2010)

Dārzkopības literatūrā norādīts, ka astilbju ģintī ir 30-35 sugas. (S. Ieviņa, Astilbes. 6.lpp)

Nacionālā Botāniskā dārza kolekcijā aug lielākā daļa, - 117 pasaulē izaudzēto šķirņu (162 šķirnes, no kurām 84 izaudzējis Ārendss) un 18 izplatītākās savvaļas sugas un to varietātes.

1991. gadā no Lielbritānijas Nacionālās astilbju kolekcijas apmaiņas ceļā saņemtas 18 šķirnes un sugas, no G. Ārendsa audzētavas Vācijā 90. gados iepirktas 24 astilbju šķirnes.

Aktīvs astilbju selekcijas darbs noritēja 20. gs. 60. gados, tika radītas šķirnes 'Sarma' un 'Vaidava'. Vienīgā latviešu valodā izdotā NBD selekcionāres S. Ieviņas grāmata par astilbēm (1969) ir kļuvusi par bibliogrāfisku retumu, bet viņas radītās šķirnes 'Koknese', 'Kaibala', 'Staburadze', joprojām ir populāras. (NBD, 2010)

Latvijas stādaudzētavās ir pieejamas pārsvarā Ārendsa veidotās šķirnes (horti.lv datu bāzē četru gadu laikā ir sakrājušās 84 sugas un šķirnes).

Ārendss ir licis pamatus astilbju selekcijā un liela daļa viņa izveidotās šķirnes tiek audzētas Latvijā un pasaulē vēl šodien. Latvijas stādaudzētavās pieejamas arī Holandes selekcionāra B. Reijsa radītās šķirnes, kurām raksturīgs spēcīgs augums un lielas ziedkopas (‘Betsy Cuperus’, ‘Gloria Purpurea’, ‘Konigin Albert’, ‘Salland’, ‘Tamarix’, ‘Professor van der Wielen’).

Ārendsa izaudzētās šķirnes zied no jūnija beigām (A. japonica hybrida) līdz septembra sākumam (A. thunbergii hybrida), vidējs ziedēšanas laiks (jūlijā, augustā) raksturīgs A. x arendsii un A. simplicifolia hybrida grupas šķirnēm. (S. Ieviņa, Astilbes. 26.lpp)

AUDZĒŠANA

Labi aug no pusdienas saules aizsargātas vietās ar augstu gruntsūdens līmeni. Patīk mitra, ar organisko mēslojumu bagāta augsne.

Pie mums audzējamās ir ziemcietīgas, tām nekaitē pat kailsals, vienīgi pavasara vēlajās salnās var pamatīgi ciest to nenobriedušais lapojums. Pavasara salnu dēļ, vajadzētu izvēlēties no vējiem aizsargātas vietas.

Augsne jāattīra no daudzgadīgajām sakneņu nezālēm – , jo tās vēlāk nebūs iespējams izvilkt no astilbju koksnainajiem sakneņiem.

Augsnē ierok organisko mēslojumu – vislabākie ir sadalījušies kūtsmēsli (astilbēm ļoti patīk tieši zirgu mēsli), der arī kūdras un kūtsmēslu komposts.

Labākais stādīšanas laiks ir pavasaris – aprīļa beigas vai maija sākums, kad tikko sāk parādīties jaunie dzinumi. Var stādīt arī ziedēšanas beigās rudenī – tā, lai jaunie stādi līdz salam pagūst iesakņoties.

Astilbju šķirnes pavairo tikai veģetatīvi – ar ceru dalīšanu vai atjaunošanās pumpuru spraudeņiem.

Rudenī ar nokaltušo astilbju lapojumu var rīkoties divējādi: vai nu atstāj līdz pavasarim, tad izlauž vecos ziednešus un virs nobirušajām lapām uzber mulčas kārtu, vai arī nobrūnējušās virszemes daļas nogriež jau rudenī, pēc tam stādījumu apber ar mulčas kārtu. (NBD, 2010)

Z/S „Bērziņi” šobrīd ir pieejamas sekojošas astilbju šķirnes:

Nosaukums
latīniski / latviski

Ziedēšanas
laiks

Augstums Ziedu krāsa,
forma, lapojums
Astilbe x arendsii / Ārendsa astilbe
'Amethyst' VII 0,9-1m violeti,piramidāli
'August Leuchten' VII 0,65-0,7m ķiršsarkana
'Avalanche' VI-VII 0,6m balti
'Brautschleier' VII 0,8m balti, nokar.skara
'Bressingham Beauty' VII - VIII 0,9-0,95m gaiši rozā - gaiši sārta
'Cattleya' VII 0,95-1m violeti sārta - tumši rozā
'Diamant' VII 0,8-0,9m balti
'Erica' VII 0,85-0,9m gaiši rozā, lapas rūsgansarkanas
'Fanal' VII 0,6m purpursarkani, lapas rūsganzaļas
'Federsee' VII 0,7-0,8m pelēkvioleti sarkana
'Feuer' VII 0,8-0,9m tumši sarkani
'Flamingo' VII 0,45m maigi rozā, patīkams aromāts,
tumši zaļas lapas
'Gloria Purpurea' VII 0,8m violetsārti
'Glut' VII-VIII 0,85-0,9m mirdzoši gaiši sarkana, lapas sarkanbrūnas
'Granat' VII 0,7-1m tumši sārti
'Hyazinth' VII 0,9m gaiši violeti
Hybrids 'Colour Magic' VI-VII 0,3-0,4m balti, rozā, sarkani
'Koknese'
(S. Ieviņa, M. Lūsiņa)
VII 0,8-1m violetrozā
'Lachskonigin' VII 0,9m bāli rozā
'Mars' VII 0,9-1m violetsārti
'Opal' VII-VIII 0,9-1m bāli lavandzili
'Rose Perle' VII 0,8-0,9m gaiši sārta - rozā
'Rotlicht' VII 0,7-0,8m ķiršsarkana
'Rubin' VII 0,9m tumši violetsārti
'Siegfried' VII 0,8-1m violeti sārti
'Vaidava'
(S. Ieviņa, M. Lūsiņa)
VII 1-1,1m gaiši rozā
'Weisse Gloria' VII 0,7m balti
'Weisse Perle' VII 0,6-0,7m balti
'William Reeves' VII-VIII 0,9m tumši sarkani
Astilbe chinensis var. t. / Ķīnas (Takē) astilbe
'Intermezzo' VII-IX 0,5m lašrozā
'Spatsommer' VIII 0,7m gaiši violeti
'Purpurkerze' VIII sāk - IX v 0,9-1,1m violeti
Astilbe chinensis var. pumila
Zemā Ķīnas astilbe

VIII b - IX b 0,25m violeti rozā, lapas 15 cm
'Frankentroll' VIII-IX 0,3-0,4m tumši sarkanvioleti
'Veronika Klose' VIII-IX 0,5-0,6m violeti tumši sārti

Astilbe chinensis / Ķīnas astilbe

'Visions in Pink' VII-X 0,4-0,45m tumši rozā, lapas tumši zaļas
'Visions in Red' VII-X 0,45m tumši plūmju violetsarkani
'Visions in White' VII-X 0,45m koši balti

Astilbe hybrida / Hibrīdā astilbe

'Kaibala'
(S. Ieviņa, M. Lūsiņa)
VII 0,5-0,6m violetrozā, mirdzoši
'Kvēle'
(V. Nesaule)
VII 1m sārti violeti
'Magenta' VII-VIII 0,7-0,8m sārti, lapas īpatnējas
Astilbe japonica / Japānas astilbe
'Bremen' VI-VII 0,5-0,6m karmīnsarkani
'Bronzelaub' VI b - VII 0,6-0,7m bāli sārti
'Deutschland' VI b - VII 0,4-0,5m balti
'Dusseldorf' VI b - VII 0,5-0,6m karmīnsārti
'Ellie' VI-VII 0,8m balti, tumši zaļas, spīdīgas lapas
'Europa' VII 0,55m bāli rozā
'Koln' VI b - VII 0,4-0,5m tumši sārti
'Mount Blanc' VI-VII 0,6m balti
'Rheinland' VI-VII 0,4-0,5m karmīnsarkani
Astilbe Lemoinei Hybriden / Lemuāna astilbe
'Plumet Neigeux' VII 0,8-0,85m rožaini balti
Astilbe Simplicifolia Hybriden / Vienkāršlapu astilbe
'Henny Graafland' VI b. - VII s. 0,6m gaiši rozā, lapas smailas, zaļas, spīdīgas
'White Sensation' VII-VIII 0,3m balti
Astilbe thunbergii / Tunberga astilbe
'Prof. van der Wielen' VII 1,2m balti, nokareni
'Staburadze'
S. Ieviņa, M. Lūsiņa
VII-VIII 1,1-1,2m aveņsārti
'Straussenfeder' VII 1m aveņsārti

Astilbe x arendsii ''Amethyst''