Jūs esat šeit: Foto LATVIJAS STILĪGĀ EKSOTIKA SIA
Mušu pievilinātāji
Neraugoties uz atšķirīgo izskatu un dzīvesveidu, šiem telpaugiem piemīt kas vienojošs – īpatnējs ziedu aromāts, kas cilvēkiem liek aizspiest degunu. Ļoti tīkams šis smārds šķiet vienīgi mušām… Stapēlijas (Stapelia) ir stumbra sukulenti. Tie sazarojas un sasniedz 30 cm augstumu. Zied vasarā ar zvaigžņveida ziediem īsos kātos. Pārsvarā tie ir brūnos toņos, atkarībā no sugas var būt izdaiļoti ar dzeltenām, sarkanīgām un citu krāsu šķērssvītrām vai plankumiem, gludi vai pūkaini (klāti ar īsiem, sīkiem matiņiem). Stapēlijas stāda lēzenos, platos traukos, irdenā, caurlaidīgā trūdzemē, kam piejaukta rupja grants. Laista maz, ziemas mēnešos, kad augiem ir miera periods, ļoti maz, bet tā, lai nesavīst stapēlijas stumbri. Lai augi ziedētu katru gadu, tiem nepieciešams gan miera periods, gan fosforu saturošs mēslojums. Stapēlijas viegli vairojas ar stumbra gabaliņiem. Audzē Stapelia asterias, S. gigantea, S. grandiflora, S. variegata un citas sugas. Karalūmas (Caralluma), tāpat kā stapēlijas, ir stumbra sukulenti bez lapām. Nelielie zvana vai riteņa formas ziedi izvietoti uz jaunākajiem zariem pa vienam vai sakārtoti vairāki kopā, tie var būt brūngani, zaļgani vai dzeltenīgi. Arī karalūmas stāda lēzenos podos un mēreni laista. Audzē Caralluma burchardii, C. europaea, C. nebrownii. Huernijas (Huernia) ir līdzīgas karalūmām – zemi stumbra sukulenti, kuri bagātīgi sazarojas un veido nelielus cerus. Zvanveida ziedi īsos kātos, sakārtoti pa vairākiem kopā pie zaru pamatnes. Huernijām jāatvēl visgaišākā un siltākā vieta, bet ziemas mēnešos augi jāpatur vēsā telpā, lai pavasarī, vasarā augi uzziedētu. Audzē Huernia aspera, H. keniesis, H. kirkii un citas sugas. Duvālijas (Duvalia) ir stumbra sukulenti ar ļoti īsiem, resniem zariem, kurus klāj milzum daudz izcilnīšu un zobiņu. Sīkie ziedi izvietoti pa vienam pie jaunajiem dzinumiem, tātad to augšana ir svarīgs process ziedēšanai. Duvālijas pavairo ar stumbra spraudeņiem. Tāpat kā citi sukulenti, duvālijas (telpās audzē D. pillansii, D.polita, D. radiata u.c.) necieš lieku mitrumu un noēnotu vietu. Audzēšana un kopšana tāda pati kā stapēlijām, karalūmām un huernijām. Piliena sauromāts (Sauromatum guttatum) jeb ķirzakaste ir augs ar lielu pazemes bumbuli aptuveni 15 cm diametrā. Ziemā – miera periodā – tas guļ. Iestādīts pavasarī pirms lapu plaukšanas veido ziedu, kas līdzinās kallai: ziedu vālīti apņem seglapa. Pēc noziedēšanas izaug viena šķelti dalīta, liela, aptuveni metru (un vairāk) gara lapa. Rudenī augsni pamazām pārtrauc laistīt, un lapa nokalst. Pie vecākauga bumbuļa veidojas mazie burbulīši, tos var atdalīt pavairošanai. Ķirzakastei vajadzīga auglīga, pat barības vielām pārbagāta augsne, to audzē gaišā, siltā telpā. Piliena sauromāts ir vienīgā suga savā ģintī.
Stapelia variegata
kartupeļu palmas-Neraugoties uz atšķirīgo izskatu un dzīvesveidu, šiem telpaugiem piemīt kas vienojošs – īpatnējs ziedu aromāts, kas cilvēkiem liek aizspiest degunu. Ļoti tīkams šis smārds šķiet vienīgi mušām…