Jūs esat šeit: Mēneša augs

Mēneša augi

Jūlija mēneša augs. Hosta

E-pasts Drukāt PDF

Ēnainajiem dārza nostūriem, kas pārsvarā ir pelēcīgi un neuzkrītoši, kā arī iztiek visu gadu bez ziedu rotas, nebūt nav jābūt neizteiksmīgiem un nepamanāmiem. Zaļgandzelteno lapu hostas ienesīs saulainu mirdzumu visēnainākajā dārza vietā, bet zilganzaļo un dažādiem rakstiem rotāto hostu šķirņu lapas liks pat necilākajam nostūrītim izskatīties sakoptam un elegantam. Taču arī saulainās vietās atsevišķas hostu šķirnes jūtas lieliski – tātad šie augi ir īsti multitalanti! Tā kā selekcionāri visā pasaulē hostas ir ļoti iemīļojuši, tad tiek radītas aizvien jaunas šķirnes ar visneparastākajiem lapu krāsojumiem, formām un faktūrām.

Lasīt tālāk...

Jūnija mēneša augs - spirejas

E-pasts Drukāt PDF

Pavasaris Latvijā beidzot ir ieradies - gods kam gods, un dažās dienās atguva nokavēto ar uzviju. Tagad viss visapkārt ir koši zaļš, ar pāris citu krāsu akcentiem, bet - kas tad tas? Baltas sniega kupenas ielu malās un dārzos. Nē, tie nav ievu krūmi, arī ne jasmīni vai baltie ceriņi, tās ir spirejas! Dekoratīvs rožu dzimtas krūms, kas pavasarī priecēs acis un daiļos dārzu!

Lasīt tālāk...

Maija mēneša augs. Dienziede.

E-pasts Drukāt PDF

Dienziedes (Hemerocallis), sauktas arī par dienlilijām un viendienītēm, ir augs, kura katrs atsevišķs zieds uzplaukst dienas sākumā un tās beigās novīst. Taču, tā kā dienliliju cerā var būt pat līdz 500 ziediem, nākošajā dienā blakus noziedējušajam ziedam atveras arvien jauni ziedpumpuri, un tā šis process var turpināties vismaz četru nedēļu garumā. Dienlziedes ir vieni no vieglāk kopjamiem dārza augiem, tāpēc šie augi tiek dēvēti par „inteliģento sliņķu puķēm”, jo ir pieticīgi, ilgi aug vienā vietā (7-8 gadi) un priecē ar bagātīgu, košu un krāsainu ziedu rotu.

Lasīt tālāk...

Aprīļa mēneša augs. Vilkābele

E-pasts Drukāt PDF

Vilkābeles jeb krustābeles (Crataegus) ir rožu dzimtas ērkšķaini krūmi vai nelieli koki ar veselām, daivainām vai šķeltām lapām un baltiem ziediem vairogveidīgās ziedkopās. Vilkābeļu augļi ir ābolveidīgi kauleņi. Šo augu mājvieta ir mērenā Ziemeļu puslodes klimata zona, kur sastopami vairāki simti dažādu vilkābeļu šķirņu. Visvairāk vilkābeles izplatītas tieši Ziemeļamerikā, tās austrumu daļā. Eiropā ir zināmas 22 dažādas vilkābeļu šķirnes – tās sastopamas sākot no Alpiem līdz pat Skandināvijai un Lielbritānijai. Latvijā vilkābeles galvenokārt izplatītas Kurzemē, retāk Zemgalē, vēl retāk pārējā valsts teritorijā.

Lasīt tālāk...

Marta mēneša augs. Bērzs

E-pasts Drukāt PDF

Marta mēneša augs: bērzs Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas (Betulaceae) lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints, kas aug tikai Ziemeļu puslodē, tas ir, Eiropā, Āzijā līdz Himalaju dienvidiem un Ziemeļamerikā, jo bērzs ir izteikts vēsāka klimata piekritējs. Ģintī ir ap 120 sugu un vēl vairāk pasugu un formu. Eiropā sastopamas vairāk kā 50 bērzu sugas. Tieši bērzi bieži vien ir pirmie, kas sāk „apdzīvot” klajus laukus, jo to sēklas ir vieglas un vējš tās var aiznest kilometriem tālu. Taču bērzi nav tādi ilgdzīvotāji kā ozoli un reti pārsniedz 100 gadu slieksni,tomēr tie ir ļoti ātraudzīgi un tādēļ asociējas ar spēku un jaunību.

Lasīt tālāk...

Novembra mēneša augs: Parastā egle

E-pasts Drukāt PDF

Parastā egle (latīņu: Picea abies) ir vienmāju priežu dzimtas kujkoks. Plaši izplatīta kokaugu suga Latvijā - otrajā vietā aiz parastās priedes(Pinus sylvestris).

Parastās egles mūža ilgums ir 200-300 gadu. Tā var sasniegt līdz 40 m augstumu. Parastajai eglei ir konusveida vainags ar atstāvošiem vai mazliet nokareniem zariem. Miza sarkanbrūna vai pelēka, atlobās sarkanbrūni līdz sarkandzelteni. Skujas pa 1, tumšzaļas, četršķautņainas, ar kātiņu, pie koka paliek 5-7, reizēm pat 10 gadus. (skujai nobirstot, kātiņš paliek pie dzinuma). Parastā egle sāk ziedēt 25-30 gadu vecumā.Eglei ir sekla sakņu sistēma, novietota virsējā augsnes slānī. Ja egļu audze nav aizsargāta no valdošā vēja puses ar citu audzi vai mežmalas kokiem, tās bieži izgāž vējš. Egles zied maijā, un čiekuri ienākas tā paša gada oktobrī. Sēklas izbirst pavasarī — martā, aprīlī, tās ir tikpat lielas kā parastajai priedei, bet, kopā sabērtas, ir brūnā krāsā.

Lasīt tālāk...

Oktobra mēneša augs: Rietumu tūja

E-pasts Drukāt PDF

Rietumu tūjas izplatītas Ziemeļamerikā savvaļā ASV Atlantijas piekrastē un Kanādā sastopama suga. Eiropā ļoti populārs krāšņumaugs. Latvijā bieži kultivē.

Apraksts: Vidēja lieluma (augstums 3-17 m) ciprešu dzimtas mūžzaļš krūms vai koks. Miza pelēkbrūna, plēkšņaina, vecākiem kokiem atlobās. Skujas zaļas, zvīņveida (ga 0.2-0.4 cm), sakārtotas jumstiņveidīgi. Vīrišķie ziedi sīki, ieapaļos sastatos (strobilos) tuvu zaru galiem skuju žāklēs. Putekšņlapu skaits 4-6. No sievišķajiem ziediem, kas atrodas ieapaļos vai iegarenos sastatos zaru galos, vēlāk veidojas iegareni čiekuri (ga 0.8-1.5 cm). Negatavi čiekuri dzeltenbrūni, nogatavojoties koksnaini, pelēkbrūni. Čiekuru sedz 3-4 pāri krustenisku, ādainu zvīņu. Sēklas spārnainas, ar 2 sveķu dziedzeriem, nogatavojas vēlu rudenī. Zied jūnijā, jūlijā.

Biotopi: Audzē dažādos apstādījumos.

Īpašas norādes: Dekoratīva suga.

© Latvijasdaba.lv

Lasīt tālāk...

Septembra mēneša augs: Ķirsis

E-pasts Drukāt PDF

Ķirši (Cerasus) ir plūmju ģints (Prunus) apakšģints koki vai krūmi. Ķiršu apakšģintī ietilpst aptuveni 150 sugas, no kurām kultivē apmēram 60 sugas. Visizplatītākās sugas ir saldais ķirsis (Prunus avium) un skābais ķirsis (Prunus cerasus). Par ķiršiem dēvē arī šo augu augļus — kauleņus, kas tiek lietoti uzturā. Ķiršus audzē arī kā krāšņumaugus, piemēram, akmens ķirsi (Prunus mahaleb), tūbaino ķirsi (Prunus tomentosa), zemo ķirsi (Prunus pumila) un Besija ķirsi (Prunus besseyi).

Ķirši ir vasarzaļi augi ar veselām, zāģzobainām, pamīšus sakārtotām lapām. Ziedi ir divdzimumu, ar divkāršu apziedni. Ziedu krāsa ir balta vai rožaina (šķirnēm var būt arī sarkanīgi toņi), kirši zied maija sākumā.

Lasīt tālāk...

1 lapa no 3

  • «
  •  Sākums 
  •  « 
  •  1 
  •  2 
  •  3 
  •  » 
  •  Beigas 
  • »