Jūs esat šeit: Stādu audzēšana Jaunstādi

Jaunstādi

E-pasts Drukāt PDF

Lai gan izskatās, ka ziema vēl negrasās padoties, stādu audzētājiem jau darba pilnas rokas – apkurināmās siltumnīcās pilnā sparā noris sēšana, piķēšana un stādīšana. Vasaras puķes, kas ilgi dīgst, kā piemēram, lobēlijas, petūnijas, begonijas, un puķes, kurām ir garš attīstības periods līdz dekorativitātes sasniegšanai – kobejas, gazānijas, lauvmutītes, tiek sētas agri – janvāra beigās, februārī, un tagad - martā jau tiek piķētas, stādītas lielākos podos. Taču ir  stādu audzētāji, kas darbu siltumnīcās uzsāk tikai martā. Viņi izvēlas puķes audzēt nevis no sēklām, bet gan no jaunstādiem. Kas īsti ir jaunstādi, horti.lv konsultēja Vilnis Onkelis un Anita Onkele no SIA “Onava”.

Par jaunstādiem sauc stādus, kas  vēl nav sasnieguši tādu brieduma pakāpi, lai tos stādītu dobēs un tie domāti tālākai audzēšanai apkurināmās siltumnīcās.

Jaunstādus iegūst,  pavairojot augus ģeneratīvi – ar  sēklām, vai arī veģetatīvi, pavairojot tos ar spraudeņiem. Jaunstādus, kurus iegūst no sēklām, dēvē par sējeņiem un šiem jaunstādiem,  atkarībā no auga sugas, ir attīstījušās pirmās vai otrās īstās lapas. Jaunstādi, kas pavairoti veģetatīvi, parasti ir apsakņoti spraudeņi, kuriem ir attīstījušies pirmie jaunie dzinumi un lapiņas.

No jaunstādiem audzē galvenokārt vasaras puķes – gan dobēm domātās, gan kastēs, podos un traukos stādāmās. Tomēr, lai piedāvātu pēc iespējas plašāku šķirņu klāstu un jaunākās šķirnes, no jaunstādiem tiek audzētas arī ziemcietes, dekoratīvās graudzāles, koki un krūmi. Tirgu ir piejami arī garšaugu un dārzeņu jaunstādi, īpaši jau pēdējos gados, kad popularitāti ieguvuši dekoratīvie stadījumi, kas veidoti no garšaugiem un dārzeņiem, un dārzeņu audzēšana pilsētvidē uz balkoniem un terasēs. Jaunums šai jomā ir augstumbra garšaugi - baziliks, rozmarīns, un potēti gurķi, tomāti, melones, kuru ražība ir krietni vien augstāka nekā ar sēklām pavairotajiem.

Ir arī jaunstādi, kuri tiek pavairoti veģetatīvi ar meristēmu metodi[i], taču tādi kopējā jaunstādu piedāvājumā ir mazākumā, un parasti tās ir ziemcietes, dekoratīvie koki un krūmi, kuri ir grūti pavairojami ar tradicionālām metodēm. Pēdējos gados biežāk kā līdz šim ar meristēmu metodi pavairo jauno šķirņu ziemcietes, jo pēc jaunumiem ir pieprasījums, bet, vairojot tos ar tradicionālām metodēm, tas notiek gausi. Meristēmu metodes izmantošana ļauj īsākā laikā iegūt daudz lielāku apjomu stādmateriāla, un šādi augi arī ātrāk sasniedz savu dekorativitāti. Piedāvājumā ir jauno šķirņu ziemciešu - eihināciju, skariano flokšu, astilbju divgadīgi stādi, kuri uzzied jau pirmajā vasarā. Taču to cena ir lielāka, kā tradiconāli pavairotam stādam.

Jaunstādus Latvijā importē. Visbiežāk no Holandes, Vācijas un Polijas, kur atrodamas lielākās un pazīstamākās stādu audzētavas. Ar sēklām pavairotos jaunstādus importē no uzņēmumiem, kas specializējušies to audzēšanā, izmantojot visjaunākās tehnoloģijas liela apjoma produkcijas ražošanai. Tā kā sēklu dīgšanas fāzē gaismu nevajag, tad speciālās diedzēšanas kamerās ar stabilu nepieciešamo gaisa temperatūru un mitruma režīmu, vienlaicīgi "grēdās" sakrauti dīgst tūkstosiem kasetēs iesētu augu.

Kompānijas, kas piedāvā ar spraudeņiem pavairotus jaunstādus, savas audzētavas izvietoto siltākos reģionos, kur  spraudeņu apsakņošanai ir jāiegulda pēc iespējas mazāki resursi. Spraudeņu mātesaugu plantācijas var atrasties ārpus Eiropas, piemēram Kenijā, Izraēlā. Kompānijas nodrošina, ka augi ir brīvi no slimībām, kaitēkļiem un vīrusiem, jo mātes augi tiek testēti, un, beidzoties matesaugu produktīvajam mūžam, tiek ierīkoti atkal jauni jauni slimību un vīrusu brīvi mātesaugu stādījumi. Kompānijas, kuras piegādā petūniju, pelargoniju, fuksiju, bakopu un citu puķu, kuras pavairo ar spraudeņiem, jaunstādus saskaņā ar pasaules un Eiropas likumdošanu ir sertificētas un garantē, kā viņu piegādātais pavairojamais materiāls ir vesels.

Latvijā lielākās jaunstādu importētājas un vairumtirgotājas ir SIA “Onava”, SIA “Schetelig LV”,  ZS “Bites”, SIA “Silja”, SIA “Agrimatco Latvia”.

Pērkot jaunstādus no vairumtirgotājiem, jārēķinās, ka

  • jaunstādi ir jāpērk vairumā – atkarībā no auga sugas, minimālais augu daudzums vienā kasetē ir no 28 līdz pat 300 un vairāk augiem (Tikai lielos toveraugus un augststumbra augus, kā, piemēram, abutilonus (istabas kļavas), bugenvillijas, daturas (enģeļtaures), lantānas, fuksijas, heliotropus var iegādāties pa vienam);
  • bieži vien ir noteikta minimālā pasūtījumu summa, kas ir vairāku desmitu latu apjomā;
  • jaunstādu pasūtījums vairumā ir veicams iepriekšējā gada rudenī;
  • daļa jaunstādu Latvijā ir pieejami jau janvāra beigās, bet lielākā daļa 8. – 13. nedēļā (februāra beigas – martā) un ir jānodrošina to audzēšana apkurināmās siltumnīcās līdz brīdim, kad, beidzoties pavasara salnām, ir iespējama to stādīšana laukā. Tikai rudenī  ziedošās puķes, piemēram krizantēmas, tiks piegādātas aprīlī, maijā.

Jaunstādus pie vairumtirgotājiem pārsvarā iegādājas stādaudzētāji, jo tas ietaupa gan laiku, gan izmaksas, bet gala rezultātā augs, ko piedāvāt pircējam, ir kvalitatīvs un lētāks, nekā tad, ja tas no paša sākuma tiktu audzēts mūsu klimatiskajos apstākļos. Taču arī piemājas dārzu īpašniekiem ir iespēja tikt pie jaunstādiem. Var kopā ar draugiem izveidot vienu kopēju pasūtījumu un pasūtīt jaunstādus rudenī.  Bet var arī sekot līdzi, kad jaunstādu vairumtirgotāji 2 - 3 nedēļas pirms plānotajām piegādes nedēļām vai pēc lielo pasūtījumu piegādes martā, izsludina pieteikšanos uz brīvajiem jaunstādiem, un veikt pasūtījumu tad. Vairumtirgotāji kasetes nepieciešamības gadījumā dala, bet tad jārēķinās, ka viena jaunstāda cena būs lielāka nekā pērkot tos standarta variantā.

Latvijā nav stādaudzētavu, kas specializētos tieši jaunstādu audzēšanā, taču mums ir daudz labu pilna cikla stādaudzētavu, kas specializējas dekoratīvo koku un krūmu audzēšanā, meža stādāmā materiāla pavairošanā un kas pašas audzē stādus no sēklām un spraudeņiem līdz pārdošanai gatavam produktam.  Šīm kokaudzētavām ir savas mātesaugu kolekcijas, un ar tām var vienoties par jaunstādu audzēšanu pēc pasūtījuma. Šādu pakalpojumu piedāvā “Kokaudzētava Baltezers”, taču arī citas pilna cikla stādaudzētavas, piemēram, "LVM sēklas un stādi", "Zaļenieku kokaudzētava"  un citas, veiks jaunstādu audzēšanu īpaši jums, ja vien tām būs vajadzīgie mātesaugi un savlaicīgi ar tām vienosieties par apjomu un cenu. Arī šajā gadījumā, jaunstādi būs jāpasūta krietni vien iepriekš un apjomam jābūt lielākam nekā pērkot stādus mazumtirdzniecībā.

Stādaudzētavas, kas iepērk jaunstādus pa tiešo no Eiropas stādaudzētavām vai arī no vairumtirgotājiem šeit – Latvijā, augus audzē līdz tie ir stādāmi paliekošā vietā vai arī piedāvā tos jau iepodotus konteineros, dekoratīvos vai iekarināmos traukos.

Taču ir stādaudzētāji, kas piedāvā no jaunstādiem audzētus "pusaugu" stādus. Šie augi ir iepodoti, bet nav ziedoši vai ar tūlītēju dekorativitāti, bieži ir paredzēti vasaras puķu kompozīciju, puķu piramīdu veidošanai, kā arī stādīšanai puķu dobēs vai dekoratīvās kompozīcijās dārzā. Iegādājoties tos martā, aprīlī, tie vēl ir kādu laiku kopjami un audzējami siltumnīcās. Pusaugu stādi būs lētāki, taču jārēķinās ar papildus laika un enerģijas patēriņu, līdz brīdim, kad tiks sasniegts vēlamais efekts.  Šādus vasaras puķu stādus piedāvā, piemēram, stādaudzētava “Kļaviņas”,  dārzniecība “Sedumi” un citas.

Šo piedāvājumu visbiežāk izmanto dārzu ierīkotāji, apzaļumošanas kompānijas, kas jau tagad saviem klientiem veido vasaras puķu kompozīcijas traukos. Savukārt piemājas dārzu īpašnieki, biežāk izvēlas jau izstādīšanai paredzētus,  ziedošus augus.  Taču, ja līdz  stādīšanai laukā ir iespējas augiem nodrošināt nepieciešamos apstākļus – gaismu, siltumu un mitrumu, tad pusaugu stādi izmaksās lētāk kā krāšņi ziedošās vasaras puķes maijā.

Noslēgumā vien atliek piebilst, ka jaunstāds nav nekas īpašs vai jauns, kā pirmajā brīdi tas šķiet. Ikviens, kas pavairo augus ar sēklām vai veģetatīvi, audzē jaunstādus, kas tie paši stādi vien ir, tikai mazāki. Vienkārši esošajā industrializācijas, specializācijas un izmaksu efektivitātes laikmetā, ir uzņēmumi, kas specializējušies uz  tieši šādu stādu – “bērnudārznieku” vai varbūt “pirmskolnieku” audzēšanā un tirdzniecībā, un tas ir radījis jaunu apzīmējumu – “jaunstāds”.


[i] Pavairojot augus meristēmu kultūrās, no auga paņem veidotājaudu šūnas, tās ievieto barotnē, kas satur fitohormonus, kuri veicina šūnu dalīšanos. Barotnē no veidotājaudiem vairākos posmos šūnas diferencējas un izveidojas jauni augi, kas tiek iestādīti zemē un turpina augt. Meristēmu kultūrās pamatā pavairo mātes augus, kurus pēc vairākkārtīgas testēšanas uz slimībām, tai skaitā arī uz vīrusiem, izmanto spraudeņu iegūšanai to tālākai apsakņošanai jaunu stādu ieguvei.